Iesniegšana un izskatīšana
Iniciatīvu “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi”, kurai tika savākti 1 070 865 paziņojumi par atbalstu, Komisijai iesniedza 2017. gada 6. oktobrī. Skatīt paziņojumu presei.
2017. gada 23. oktobrī organizatori tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Fransu Timmermansu un veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti. Skatīt paziņojumu presei.
2017. gada 20. novembrī Eiropas Parlamentā notika atklāta uzklausīšana.
2017. gada 12. decembrī Komisija pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, ko tā iecerējusi veikt, reaģējot uz iniciatīvu “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi”. Skatīt paziņojumu presei.
Eiropas Komisijas atbilde
Oficiālie dokumenti
Paziņojuma galvenie secinājumi
- Attiecībā uz pirmo mērķi – aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus – Komisija secināja, ka glifosāta aizliegumam nav nedz zinātniska, nedz juridiska pamatojuma, un Komisija šajā sakarībā nenāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu.
- Attiecībā uz otro mērķi – panākt, ka ES regulatīvajam apstiprinājumam nepieciešamais zinātniskais pesticīdu novērtējums tiek pamatots vienīgi ar publicētiem pētījumiem, ko pasūtījušas kompetentas publiskās iestādes, nevis pesticīdu nozare, – Komisija ir apņēmusies līdz 2018. gada maijam nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kā uzlabot to zinātnisko novērtējumu caurskatāmību un zinātnisko pētījumu kvalitāti un neatkarību, kuri ir pamatā riska novērtējumam, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Sīkāku informāciju skatīt zemāk sadaļā “Turpmākie pasākumi”.
- Attiecībā uz trešo mērķi – visā ES noteikt obligātus mērķrādītājus pesticīdu lietojuma samazināšanai, tādējādi gādājot par tādu nākotni, kas būtu brīva no pesticīdiem, – Komisija plāno īstenot Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu un atkārtoti novērtēs situāciju, sākotnēji 2019. gadā sagatavojot ziņojumu Padomei un Parlamentam par direktīvas īstenošanu. Komisija apņēmās arī ieviest saskaņotus riska rādītājus, kas ļaus uzraudzīt tendences ES līmenī, un iegūtos datus izmantos par pamatu turpmāko politikas risinājumu noteikšanā.
Turpmākie pasākumi
Šajā sadaļā sniegta informācija par turpmākajiem pasākumiem, ko Komisija un citas iestādes veikušas pēc Komisijas atbildes.
Leģislatīvi pasākumi attiecībā uz 2. mērķi (“panākt, ka ES regulatīvajam apstiprinājumam nepieciešamais zinātniskais pesticīdu novērtējums tiek pamatots vienīgi ar publicētiem pētījumiem [..]”)
Komisija, reaģējot uz iniciatīvas otro mērķi (sk. iepriekš), 2018. gada 11. aprīlī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē.
Lai mazinātu iedzīvotāju bažas un pamatojoties uz Komisijas īstenoto vispārīgo pārtikas aprites tiesību aktu atbilstības pārbaudi, šis priekšlikums bija mērķtiecīgs grozījums Vispārīgajā pārtikas aprites regulā un – attiecībā uz pārredzamības un konfidencialitātes aspektiem – astoņos citos nozares tiesību aktos.
Lai gan pilsoņu iniciatīva koncentrējās tikai uz augu aizsardzības līdzekļu jomu, regula, kuras pamatā ir Komisijas priekšlikums, aptvēra visu pārtikas ķēdi un visus reglamentētos produktus pārtikas ķēdē.
Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2019. gada 6. septembrī tika publicēta “ES Oficiālajā Vēstnesī”. Regula stājās spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas un kļuva piemērojama 18 mēnešus vēlāk, proti, 2021. gada 27. martā.
Regulas galveno elementu mērķi
- Nodrošināt lielāku pārredzamību. Iedzīvotājiem būs automātiski pieejami visi pētījumi un informācija, ko riska novērtēšanas procesā iesniegusi nozare. Iesniegtos pētījumus apspriedīs ar ieinteresētajām personām un plašu sabiedrību. Tajā pašā laikā pienācīgi pamatotos gadījumos regula garantēs konfidencialitāti, nosakot, kāda veida informāciju var uzskatīt par tādu, kas būtiski kaitē komerciālajām interesēm un ko tāpēc nevar izpaust.
- Pastiprināt pētījumu neatkarību. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde tiks informēta par visiem pasūtītajiem pētījumiem, lai garantētu, ka uzņēmumi, kas piesakās uz atļauju, iesniedz visu būtisko informāciju un neslēpj nelabvēlīgus pētījumus. EFSA arī sniegs pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši MVU, vispārīgus ieteikumus pirms dokumentācijas iesniegšanas. Komisija varēs prasīt, lai EFSA pasūta papildu pētījumus pārbaudes nolūkiem, un veiks faktu vākšanas braucienus, lai pārbaudītu laboratoriju/pētījumu atbilstību standartiem, kas piemērojami laikā no 2021. gada marta līdz 2025. gada martam/
- Stiprināt pārvaldību un zinātnisko sadarbību. Dalībvalstis, pilsoniskā sabiedrība un Eiropas Parlaments tiks iesaistīti EFSA pārvaldībā, jo būs pienācīgi pārstāvēti tās valdē. Dalībvalstis sekmēs EFSA zinātniskās spējas un tās darbā iesaistīs labākos neatkarīgos ekspertus.
- Izstrādāt visaptverošu riska paziņošanas modeli. Jaunā regula nosaka vispārīgus riska paziņošanas mērķus un principus. Turpmākajos gados Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi pieņems vispārīgu riska paziņošanas plānu, kas visā riska analīzes procesā nodrošinās saskaņotu riska paziņošanas stratēģiju, kuru papildinās atklāts dialogs starp visām ieinteresētajām personām.
Komisija un EFSA cieši sadarbojas, lai nodrošinātu jaunās regulas pareizu īstenošanu.
Sīkāka informācija atrodama šim jautājumam veltītajā Komisijas tīmekļvietnē.
Leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi attiecībā uz 3. mērķi (“visā ES noteikt obligātus mērķrādītājus pesticīdu lietojuma samazināšanai, tādējādi gādājot par tādu nākotni, kas būtu brīva no pesticīdiem”)
Pesticīdu lietojuma samazināšana – viena no stratēģijas “No lauka līdz galdam” prioritātēm
2020. gada maijā publicētajā stratēģijā “No lauka līdz galdam” attiecībā uz pesticīdiem ir izvirzīti ambiciozi mērķi, tai skaitā uz pusi samazināt ķīmisko un bīstamāko pesticīdu lietošanu un ar to saistītos riskus.
Jaunāko informāciju par norisēm ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas jomā un saskaņotos riska indikatorus atradīsiet šiem jautājumiem veltītajā Komisijas tīmekļvietnē.
