Iesniegšana un izskatīšana
Iniciatīva “Minority SafePack – miljons parakstu daudzveidībai Eiropā” Komisijai tika iesniegta 2020. gada 10. janvārī, kad tai bija savākti 1 123 422 paziņojumi par atbalstu. Skatīt paziņojumu presei.
Organizatori 2020. gada 5. februārī tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieci jautājumos par vērtībām un pārredzamību Veru Jourovu un inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāri Mariju Gabrielu.
2020. gada 15. oktobrī Eiropas Parlamentā notika atklāta uzklausīšana. Skatīt paziņojumu presei.
Iniciatīvu apsprieda Eiropas Parlamenta plenārsēdē 2020. gada 14. decembrī. Rezolūcijā, kas tika pieņemta 2020. gada 17. decembrī, Eiropas Parlaments pauda atbalstu šai iniciatīvai. Skatīt Eiropas Parlamenta paziņojumu presei.
Komisija 2021. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīts, kā spēkā esošie un nesen pieņemtie ES tiesību akti atbalsta dažādus iniciatīvas “Minority SafePack” aspektus. Atbildē ir izklāstīti turpmākie pasākumi. Skatīt paziņojumu presei.
Eiropas Komisijas atbilde un tās turpmākie pasākumi
Oficiāls dokuments:
Paziņojuma galvenie secinājumi
Iekļautība un cieņa pret Eiropas kultūras daudzveidību ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm un mērķiem. Pēdējos gados kopš iniciatīvas sākotnējās iesniegšanas 2013. gadā ir ieviesti daudzveidīgi pasākumi, kas pievēršas vairākiem iniciatīvas priekšlikumu aspektiem. Paziņojumā katrs no deviņiem atsevišķajiem priekšlikumiem ir novērtēts atsevišķi, ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Lai gan netiek piedāvāti papildu tiesību akti, spēkā esošo tiesību aktu un politikas pilnīgs īstenojums nodrošina spēcīgu pasākumu kopumu iniciatīvas mērķu atbalstam.
Turpmākie pasākumi
Komisija kontrolē, kā tiek īstenotas vairākas ES iniciatīvas, kas pieņemtas pirms “Minority SafePack” iesniegšanas un kas ir tieši saistītas ar šo iniciatīvu. Tā arī turpina īstenot darbības šajās jomās. Piemēram:
- Komisija īsteno finansējuma programmas kultūras un izglītības jomā (jo īpaši “Erasmus+”), kas ir pilnībā pieejamas minoritātēm un mazām reģionālām valodu kopienām. Vairāki tādu reģionālo un minoritāšu valodu atbalstīšanas projektu piemēri, kurus finansē no programmām “Erasmus+” un “Radošā Eiropa”, ir atrodami 2024. gada publikācijā “Valodu daudzveidība Eiropas Savienībā”.
- Attiecībā uz ES finansējuma noteikumiem kopumā Komisija ir nostiprinājusi pamattiesību ievērošanu ES fondu ietvaros. Kopīgo noteikumu regulā (KNR), kurā paredzēti noteikumi, kas piemērojami 2021.–2027. gada budžetam, ir ietverts “veicinošais nosacījums”, saskaņā ar kuru dalībvalstīm, izmaksājot KNR paredzētos ES līdzekļus, ir jānodrošina atbilstība Pamattiesību hartai un nediskriminācijas principam. Šie fondi turpinās atbalstīt sociālekonomisko integrāciju, jo īpaši marginalizētu kopienu, neaizsargātu grupu, tostarp etnisko minoritāšu, integrāciju saskaņā ar prioritātēm un vajadzībām, kuras noteikusi Komisija un dalībvalstis.
- Attiecībā uz pētniecības iespējām pašreizējā pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2021.–2027. gadam “Apvārsnis Eiropa” un tās īstenošanas programmas piedāvā ar kultūru un valodu daudzveidību Eiropā saistītas pētniecības iespējas, jo īpaši 2. kopas “Kultūra, radoša un iekļaujoša sabiedrība” ietvaros. Pētījumus attiecībā uz nacionālajām minoritātēm vai kultūru un valodu daudzveidību var veikt no dažādiem skatu punktiem un izmantojot dažādas sociālo un humanitāro zinātņu metodes. Iespējas veikt pētījumus par valodu daudzveidību tiks paredzētas visā programmas “Apvārsnis Eiropa” darbības laikā, t. i., darba programmās 2025.–2027. gadam.
- Attiecībā uz iniciatīvas priekšlikumiem, kas saistīti ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem, proti, nodrošināt pakalpojumu sniegšanas brīvību un audiovizuālā satura uztveršanu reģionos, kuros dzīvo mazākumtautības, Komisija uzrauga Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (Direktīva 2010/13/ES, AVMPD) piemērošanu, kā arī noteikumu par Eiropas darbu popularizēšanu konkrētu piemērošanu. Ziņojums par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērošanu 2019.–2022. gadā tika publicēts 2024. gada janvārī. Tajā apliecināts, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva joprojām ir svarīgs rīks, ar kura palīdzību tiek reglamentēta valstu tiesību aktu koordinācija Savienības mērogā attiecībā uz visiem audiovizuālajiem medijiem, un apliecināts, ka “izcelsmes valsts” princips ir atvieglojis televīzijas kanālu un pieprasījumvideo (VOD) pakalpojumu pārrobežu pārraidi. Ziņojums par Eiropas darbu popularizēšanas noteikumu piemērošanu, kas aptver 2020.–2021. gadu, tika publicēts 2024. gada jūnijā. Dalībvalstis ir pakāpeniski ieviesušas jaunos noteikumus, kas paredz, ka pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir jānodrošina vismaz 30 % Eiropas darbu katrā no to katalogiem, tādējādi aktīvi palīdzot sasniegt mērķi veicināt kultūras daudzveidību Savienībā.
- Attiecībā uz iniciatīvas priekšlikumiem saistībā ar ģeobloķēšanu Komisija pēc Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas pirmās īstermiņa pārskatīšanas 2021. un 2022. gadā rīkoja dialogu ar audiovizuālo nozari, lai vienotos par konkrētiem pasākumiem, kas uzlabo audiovizuālā satura pieejamību visā ES un piekļuvi tam. Šis dialogs noslēdzās 2022. gada 6. decembrī. Plašāka informācija pieejama ziņojumā par šo pasākumu. Komisija iepazīstināja ar dialoga rezultātiem 2024. gada izvērtēšanas pasākumā par Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas īstenošanu.
- Attiecībā uz reģionālo un minoritāšu valodu daudzveidības veicināšanu Komisija pašreiz intensificē savu sadarbību ar Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centru (EMVC). Piemēram, 2023. gada novembrī ar EMVC tika organizēts kolokvijs par atbalsta stiprināšanu reģionālajām un minoritāšu valodām daudzvalodīgā kontekstā. Tiek izstrādāti detalizēti konkrētu gadījumu pētījumi, un mērķis ir izveidot paraugprakses repozitoriju.
- Visbeidzot, valodu daudzveidība Eiropā, tostarp reģionālās un minoritāšu valodas, tiek izceltas Eiropas Valodu dienas un Eiropas skolu izglītības platformas ietvaros. Eiropas Valodu dienā 2024 tika prezentēti un apspriesti jaunākās Eirobarometra aptaujas “Eiropieši un viņu valodas” rezultāti. Viens no tiem bija tāds, ka 85 % Eiropas iedzīvotāju piekrīt viedoklim, ka reģionālās un minoritāšu valodas būtu jāaizsargā.
Cita informācija
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa savā 2022. gada 9. novembra spriedumā (lieta T-158/21) noraidīja “Minority SafePack” organizatoru grupas prasību, kuras mērķis bija anulēt Komisijas paziņojumu C(2021) 171. Tiesa atzina, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un nav pārkāpusi savu pienākumu norādīt pietiekamu pamatojumu savā paziņojumā, kurā Komisija norādīja, ka šajā posmā nav nepieciešamas nekādas papildu tiesību normas, lai sasniegtu šīs EPI izvirzītos mērķus.
Plašāka informācija ES Tiesas paziņojumā presei par spriedumu
2023. gada 21. janvārī organizatori iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu Tiesā.